Mārketings, Pārdošana

Pēdējā gada laikā Latvijā strauji kāpušas preču un pakalpojumu cenas. Biznesa augstskolas Turība asociētā profesore Iveta Liniņa intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka augsto cenu līmeni veicina arī paši pircēji, negausīgi un pārmērīgi iepērkoties.

Lai gan pēdējā laikā esam piedzīvojuši ievērojamu cenu kāpumu, patēriņš joprojām saglabājas gana augsts un daudzi iepērkas tik vērienīgi, kā to darīja ekonomikas augšupejas laikā. Taču Biznesa augstskolas "Turība" asociētā profesore Iveta Liniņa intervijā portālam Jauns.lv vērsa uzmanību, ka mēs daļu iegādātās pārtikas izmetam atkritumos. Ja mēs pārtiku iegādātos pārdomātāk un mazākos apjomos, mēs varētu ne tikai ietaupīt savu naudu, bet arī samazināt atkritumu daudzumu.

Merčendaizings ir process, kura rezultātā pircējs tirdzniecības vietā jūtas labi un viņam ir vēlme atgriezties. Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un produkcijas sortiments tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pircēja vēlme to iegādāties. Merčendaizings tiek pielietots arī kopējā veikala dizaina, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to patērētājiem ērtu un piemērotu.. Svarīgi ir būt oriģinālam un iesaistīt visus pircēja maņu orgānus – dzirdi, smaržu, redzi un tausti.

Mūsu mazumtirdzniecības uzņēmumiem šajā laikā, kad pavisam netālu no Latvijas notiek traģisks karš, vajadzētu rīkoties un komunikāciju veidot sociāli atbildīgi. Biznesa augstskolas "Turība" Komercdarbības katedras asociētā profesore, programmu direktore Iveta Liniņa intervijā portālam Jauns.lv atzina: vērojot vadošo mazumtirgotāju komunikāciju plašsaziņas līdzekļos, izskatās, ka kara vispār nebūtu un maksimālas peļņas gūšana ir galvenais sasniedzamais mērķis. Mārketinga aktivitātes un skaļas reklāmas kampaņas liekot domāt, ka dzīvojam laikā, kad viss ir mierīgi.

Ar "Lidl" veikalu atvēršanu saistās daudz pircēju gaidu un cerību, bet tāpat neiztikt bez vilšanām. Biznesa augstskolas "Turība" Komercdarbības katedras asociētā profesore, programmu direktore Iveta Liniņa intervijā portālam Jauns.lv iezīmēja vairākus ieguvumus, kas tuvākajā laikā sagaida Latvijas patērētājus.

Pavisam nesen Rīgas Centrāltirgū tika atvērts Rūpniecības preču paviljons, kurā pārcēlusies liela daļa preču, kas iepriekš tika tirgotas nojumēs Gogoļa laukumā. Turpinoties drēbju bodīšu un importēto augļu uzvaras gājienam Centrāltirgū, Rīga neatgriezeniski zaudēs ne tikai vērienīgu tūrisma objektu, bet arī vietu, kur rīdzinieku ģimenes varētu iegādāties pašmāju zemnieku un amatnieku produkciju. Aicinu Rīgas domes un tirgus vadību sēsties pie saruna galda un definēt vienotus tirgus attīstības mērķus un stratēģiju.

Plašsaziņas līdzekļos un sociālos tīklos nereti parādās informācija par situācijām tirdzniecības vietās, kad pircējs ir nejauši saplēsis vai kā citādi sabojājis preci un pārdevēji likuši par to samaksāt. Šāda rīcība nav korekta. Arī gadījumā, ja pircējs nejauši sabojājis vai nosmērējis preci, to pielaikojot, pārdevējai nevajadzētu likt to iegādāties piespiedu kārtā vai pieprasīt par to samaksāt.

"Ja valdība apstiprinās, ka no pirmdienas veikalos, kur no visa preču sortimenta 70% ir pārtika, drīkstēs tirgot arī visas pārējās preces, tas nozīmēs zaļo gaismu lielveikalu tīkliem, bet spļāvienu sejā mazajiem veikaliem, tostarp vietējiem ražotājiem – apģērbu, suvenīru un citu preču pārdevējiem," norāda Biznesa augstskolas "Turība" asociētā profesore Iveta Liniņa.

Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos Rīgas Centrāltirgus tiek pieminēts salīdzinoši bieži – gan saistībā ar pulcēšanās ierobežojumu neievērošanu, gan nedienām ar nomniekiem. Tirgus atspoguļo katras valsts iekšējo situāciju, norāda mārketinga un tirdzniecības eksperte, Biznesa augstskolas "Turība" asociētā profesore Iveta Liniņa.

Pagājušajā nedēļā uzņēmums "Food Union" atsauca diskusijas raisījušās saldējuma reklāmas ar saukli "Krāsainais starp baltajiem!". Reklāma izsauca sašutumu daļā sabiedrības, jo cilvēki to sasaistīja ar protestiem par rasu vienlīdzību ASV. Reklāma būtu izsaukusi neapmierinātību arī tad, ja nebūtu ASV protestu, jo tās mērķis bija provocēt. Uzskats – arī slikta reklāma ir reklāma, galvenais, lai par uzņēmumu vai tā radīto produktu runā – ir maldīgs, bet divdomības reklāmās liecina par to veidotāju radošuma trūkumu.

Veikals "Ikea" Latvijā darbojas kopš 2018. gada vasaras, un jau pirmajā darbības gadā kompānijas peļņa sasniedza 10,371 miljonu eiro. Lai gan ārkārtīgi lielā ažiotāža, kas pavadīja veikala darbības pirmās nedēļas, ir nedaudz mazinājusies, klientu skaits joprojām ir pietiekami liels, turklāt ne tikai no Latvijas, bet arī citām Baltijas valstīm. Kāds ir "Ikea" fenomens un kādi instrumenti tiek izmantoti, lai sekmētu pirkumu izdarīšanu?

Septembrī Valsts kanceleja uzsāka "Laba servisa" kustības kampaņu. Tās laikā iedzīvotāji tika rosināti pievērst uzmanību klientu servisam valsts pārvaldē un balsot par labākajiem klientu apkalpošanas speciālistiem. Labs serviss, kā zināms, ir būtisks ne tikai valsts pārvaldē, bet arī privātajā sektorā. Lai nodrošinātu labu servisu ikvienā jomā, būtiskākais ir attieksme. Laiki, kad "klientam vienmēr bija taisnība" ir pagājuši.

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ar kuriem paredzēts atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Lai gan praktiski visā Eiropas Savienībā ir atļauts iegādāties alkoholiskos dzērienus internetā, Latvijas sabiedrība tam vēl nav gatava. Statistika atkarību un alkohola patēriņa jomā liecina, ka mums nopietni jāstrādā pie sabiedrības, īpaši jauniešu, izglītošanas, mainot alkohola lietošanas paradumus. Atvieglojot alkohola iegādi, situāciju tikai pasliktināsim.

Veselības ministrija rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā. Tāpat plānots ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību, aizliedzot alkoholisko dzērienu pārdošanu degvielas uzpildes stacijās. Tajā pašā laikā Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāvji norāda, ka Latvijā jau pastāv reklāmas ierobežojumi stiprajam alkoholam un jauni aizliegumi radīs lielus finansiālus zaudējumus. Alkohola ražotājiem, veidojot reklāmas, ir jābūt skaidrai izpratnei par to, ko viņi vēlas pateikt patērētājiem. Ar pārdomātu komunikāciju var veidot alkohola lietošanas kultūru, nevis mudināt domāt, ka svētki bez alkohola nav iespējami.

Interneta pakalpojumus Latvijā kopumā nodrošina vairāk nekā 200 operatori un lielākajā daļā reģionu ir iespēja izvēlēties kādu no pakalpojuma sniedzējiem.Tas, protams, nozīmē arī lielu konkurenci nozarē, tāpēc pakalpojuma sniedzēji nereti īsteno agresīvu klientu pārvilināšanas politiku.