Ar "Lidl" veikalu atvēršanu saistās daudz pircēju gaidu un cerību, bet tāpat neiztikt bez vilšanām. Biznesa augstskolas "Turība" Komercdarbības katedras asociētā profesore, programmu direktore Iveta Liniņa intervijā portālam Jauns.lv iezīmēja vairākus ieguvumus, kas tuvākajā laikā sagaida Latvijas patērētājus.
Kopumā "Lidl" ienākšana Latvijas tirgū ir pozitīvi vērtējama. "Es tiešām gaidīju kādu jaunu tirgus spēlētāju, jo mūsu divi lielie spēlētāji ar vairāk nekā 40% tirgus daļu neveido labāko tirgus situāciju. Tā bija dramatiska visu šo laiku.
Lai arī viņi bija sociāli atbildīgi un centās, lielā tirgus daļa ļauj brīvāk dzīvot, nedomāt par patērētāju un kaut ko citu un varbūt dažās tirgus situācijās pat rīkoties diezgan negodīgi."
"Prisma" un "Silver" neizturēja
Liniņa norādīja, ka pēdējā laikā Latvijas tirgu atstājuši vairāki lieli tirgotāji, piemēram, somu "Prisma" un igauņu "Selver". Lai gan Somijā "Prisma" tīklam ir līdera pozīcija, tomēr Latvijā viņi zaudēja konkurences cīņā un bija spiesti pārtraukt darbību.
Igauņu "Selver" pārstāvji esot diezgan oficiāli teikuši, ka nevar cīnīties pret negodīgu konkurenci. "Tur apakšā bija kaut kas, kas viņiem atļāva šādi izteikties. Viņi jau bija ieguldījuši naudu un uzcēluši tirdzniecības centrus, bet tomēr izgāja ārā no Latvijas tirgus."
Visticamāk, uz palikšanu
"Es sapratu, ka mazs spēlētājs šeit neienāks, tas būtu bezcerīgi. Tikai tāds spēlētājs kā "Lidl" varēja šeit ienākt un kļūt par daļu no mazumtirdzniecības. "Lidl" ir liels un varens. Viņiem ir tik spēcīga aizmugure, ka viņi šeit ir uz palikšanu.
Var arī redzēt, kā mūsu patērētāji viņus uzņem - vēl joprojām ir rindas un nevar [bez gaidīšanas] tikt iekšā veikalos."
Cenas lēnām samazināsies
Liniņa minēja vairākus ieguvumus, uz ko Latvijas pircēji var cerēt līdz ar "Lidl" ienākšanu. Pirmkārt, cenu samazinājumu. Tā kā abiem lielajiem esošajiem tirgotājiem ir vairāk nekā 40% tirgus daļa, tad līdz šim viņi varēja turēt cenu tādā līmenī, kā gribēja.
Var cerēt, ka "Lidl" būs spēcīgs konkurents, kura ietekmē cenas samazināsies līdz godīgākam un zemākam līmenim.
Visticamāk, kopējais cenu kritums nebūs tik krass kā banāniem, bet gan notiks lēnām. "Domāju, ka pārējie tirgus spēlētāji taustīsies, kuras preces pārdošanas apjomi sāks bremzēties. Skaidrs, ka būs jāmeklē iemesli."
Ja viens samazina cenu, tad otrs rīkojas līdzīgi
Speciāliste novēroja, ka ne tikai "Lidl", bet arī esošie tirgotāji nesen spilgti konkurēja ar preču cenām. Piemēram, kad "Maxima" veikalos parādījās salīdzinoši lēta cūkgaļa (karbonāde par 2,99 eiro un šķiņķis par 1,99 eiro kilogramā), arī "Rimi" pēc laika ievērojami samazināja cūkgaļas cenu.
Līdzīgs scenārijs varētu būt sagaidāms arī citiem galvenajiem pārtikas produktiem, piemēram, piena izstrādājumiem. Nav iespējama situācija, ka ilgstoši vienā lielā veikalu tīklā galveno pārtikas preču cenas ir daudz zemākas nekā citos. "Pārējie nevar izturēt spiedienu."
Sagaida kvalitatīvākas preces
Preču cenas ir saistītas ar to kvalitāti. "Man ir liela cerība, ka "Lidl" šeit ienāks ar rietumu valstu precēm nevis tām, kas ir sliktākas kvalitātes un domātas trešajām pasaules valstīm. Diemžēl tās mūsu mazumtirdzniecībā ir ļoti izplatītas."
Ražotāji esot apgalvojuši, ka mazumtirgotāji piespiež noteikt zemas cenas. "Tiklīdz nospiež uz zemajām cenām, tā ražotāji ir spiesti samazināt preču kvalitāti." Piemēram, ja veļas pulverī Vācijā ir noteikts procents aktīvo vielu, tad gadījumā, ja mūsu mazumtirgotājs pieprasa zemāku pulvera cenu, tad ražotājs samazina aktīvo vielu daudzumu, lai varētu piedāvāt lētāku pulveri.
Līdz ar to speciāliste sagaida, ka Latvijas "Lidl" veikalos būs tādas pašas preces, kādas ir citās Rietumeiropas valstīs. Tādā veidā Latvijā nopērkamajām precēm celtos kvalitāte un prestižs.
Augstākas kvalitātes preces par zemāku cenu
Ja "Lidl" turēs zemāku cenu līmeni augstas kvalitātes precēm, tad arī pārējie tirgotāji būs spiesti to darīt. Iepriekš viņi varēja piespiest ražotājus samazināt preču kvalitāti, bet tagad viņiem vajadzēs saglabāt kvalitāti, bet vienlaikus tiešām pazemināt preču cenas.
"Līdz šim mēs bijām spiesti pazeminātās kvalitātes preces pirkt par to pašu vai dārgāku cenu nekā rietumu valstīs, piemēram, Vācijā un Nīderlandē. Ceru, ka tas tomēr sakārtosies. Varbūt ne uzreiz, bet ar laiku."
Sadarbība ar vietējiem lielajiem ražotājiem
Vēl, protams, ir vēlme, lai vietējo ražotāju preces nonāktu "Lidl" veikalu plauktos. "Protams, "Lidl" apjomi ir lieli un viņi nevarēs strādāt ar maziem piegādātājiem. Viņiem vajadzēs strādāt tikai ar lielajiem."
Daudz Latvijas ražotāju un piegādātāju esot sūdzējušies par līdzšinējo lielo tirgotāju negodīgām darbībām. Tika radīts speciāls likums, kas nedaudz ierobežoja lielo tirgotāju visatļautību. Vienlaikus likums ir uzskatām par diezgan "bezzobainu", piemēram, tajā teiks, ka tirgotāji par kaut ko nedrīkst ņemt papildus naudu, bet to drīkst darīt savstarpēji vienojoties. "Parādiet man kādu ražotāju, kurš kaut ko pateiks pretī lielajam tirgotājam, ja viņš tur ir ticis iekšā! Viņi [tirgotāji] diezgan diktē noteikumus."
Bet no "Lidl" sagaidāma cieņpilnāka attieksme pret vietējiem ražotājiem.
Vai pārdevēji būs laipnāki un smaidīgāki?
Profesore daudz darbojas saistībā ar pārdošanā iesaistīto darbinieku rīcības standartu noteikšanu, līdz ar to viņa cer, ka līdz ar "Lidl" veikalu atvēršanu uzlabosies apkalpošanas kultūra un kvalitāte.
Viņa neapgalvoja, ka "Lidl" Vācijā un citās Eiropas valstīs ir līderis apkalpošanas kvalitātē, tomēr viņu pieeja darbam ar pārdevējiem ir pozitīvi vērtējama. "Es vienmēr saku, ka uzņēmuma ārējā komunikācija ir iekšējās komunikācijas spogulis. Ja "Lidl" pret darbiniekiem izturēsies cieņpilni, tad ir vislielākās cerības, ka viņi arī pret pircējiem izturēsies cieņpilni. Zinot iekšējo kultūru "Lidl", es ceru, ka tas būs."
Spiediens un prieks vienlaikus
Protams, patlaban "Lidl" darbiniekiem ir liela slodze un milzīgs spiediens saistībā ar ārā stāvošajām pircēju rindām un nemitīgo vajadzību atjaunot veikalu plauktu saturu, tomēr Liniņa pati ir tirdzniecībā nostrādājusi vairāk nekā 27 gadus un zina, ka liels pieprasījums tirdzniecības darbiniekiem rada ļoti patīkamus darba apstākļus.
Viņa norādīja, ka ilgu laiku pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pārdevēju profesijai bija zems prestižs un bieži vien tajā darbojās cilvēki, kas nekur citur nevarēja atrast darbu. Pastāv cerība, ka līdz ar cieņpilnu attieksmi pret "Lidl" darbiniekiem kāps arī kopējais profesijas prestižs.
Neiztikt bez vilšanām
Ar "Lidl" ienākšanu saistītas dažādas pircēju gaidas un cerības, un ir iespējams, ka daļa pircēju varētu būt piedzīvojuši arī vilšanos. Piemēram, ka sortiments nav tik plašs, kā bija gaidīts, ka vietējie ražotāji ir maz pārstāvēti, ka cenas nemaz nav tik zemas.
Liniņa iepriekš ļoti daudz pētīja "Lidl" darbību dažādās Eiropas valstīs, tāpēc viņai šī uzņēmuma veikalu sortiments Latvijā nesagādāja vilšanos. Viņa zināja, ka tā sortiments nav tik plašs, kāds tas ir, piemēram, "Rimi".
"Lidl" ir konkrētas preču grupas, kas ir vispieprasītākās." Latvijas veikalos nav citādāks sortiments, kāds tas ir uzņēmuma citu valstu tirdzniecības vietās. "Ar to bija jārēķinās. Debesmannu viņi te neatnesa. Viņi atnesa te to pašu, ko visur citur."
Nevarēs strādāt ar mazmazītiņu ķiploku audzētāju
Bet, runājot par vietējo ražotāju precēm, profesore atzina, ka pats uzņēmums jau teicis, ka ir tik liels, ka var strādāt tikai ar lielajiem ražotājiem. "Diemžēl viņi nevar strādāt ar mazajiem."
Nelielajiem ražotājiem jāmeklē citas iespējas, kā pārdot savas preces ārpus "Lidl". Ražotājiem jāsaprot, ka liels tirgotājs nevar strādāt ar uzņēmumu, kurā var izaudzēt ķiplokus tikai vienam tīkla veikalam nevis visiem.
Kas notiks ar mazajiem piemājas veikaliņiem?
Lietuvas pieredze liecinot, ka mazie piemājas veikaliņi necieta no "Lidl" tīkla atvēršanas. "Godīgi sakot, es ceru, ka šiem veikaliem ir lielāka nākotne. Ja mēs ejam nevis uz ilglaicīgo, bet īslaicīgo pārtiku, es šajos veikaliņos gribētu redzēt tajā dienā cepto maizi, nevis tādu, kas var stāvēt gadu. Līdzīgi arī ar piena produktiem."
Tajos varētu būt arī atsevišķas preces ar ilgāku termiņu, piemēram, makaroni, lai pēc darba nākušie pircēji varētu ātri pagatavot vakariņas, nevis braukt uz lielveikaliem.
"Man ir ļoti lielas cerības, ka šie mazie veikaliņi mācēs attīstīties ar vietējiem un svaigiem produktiem." Mazajiem veikaliņiem vajadzētu censties atjaunot pircējos kultūru, ka tur katru rītu var nopirkt svaigu maizi un pienu.
Kas mācēs, tas izdzīvos
Lai mazie veikaliņi labāk nopelnītu, tiem jādomā arī par preču izkārtošanu un sortimentu (merčendaizingu, no angļu valodas merchandising). Labs merčendaizings liek nopirkt pat par 30% vairāk, nekā pircēji domāja, un visi lielie veikali strādā ar spēcīgu merčendaizingu.
Ja mazie veikaliņi labi darbosies, iespējams, daļa cilvēku uz lielveikaliem brauks retāk, piemēram, reizi nedēļā vai pat reizi mēnesī. Daudzi iemācīsies svaigu maizi un piena produktus iegādāties piemājas veikaliņos. "Tas būtu mans sapņu piepildījums."
Patlaban attīstības tendences un skaitļi liecina, ka mazajiem pārtikas veikaliņiem neklājas slikti. Tiem klāsies vēl labāk, ja viņi piedomās pie sortimenta, piemēram, nodrošinās svaigu maizi. "Tas arī patērētājiem ļautu savus ieradumus mainīt - mēs vairāk pirktu svaigo pārtiku nevis ilgtermiņa pārtiku," profesore atzina.