Lai gan pēdējā laikā esam piedzīvojuši ievērojamu cenu kāpumu, patēriņš joprojām saglabājas gana augsts un daudzi iepērkas tik vērienīgi, kā to darīja ekonomikas augšupejas laikā. Taču Biznesa augstskolas "Turība" asociētā profesore Iveta Liniņa intervijā portālam Jauns.lv vērsa uzmanību, ka mēs daļu iegādātās pārtikas izmetam atkritumos. Ja mēs pārtiku iegādātos pārdomātāk un mazākos apjomos, mēs varētu ne tikai ietaupīt savu naudu, bet arī samazināt atkritumu daudzumu.
Runājot par griķu un rīsu cenām, kas pēdējā laikā kļuvušas augstākas, viņa norādīja, ka graudaugu cenas ļoti atkarīgas no pasaules notikumu tendencēm. “Līdz ko Krievija pasaka, ka pārtrauks atļaut graudu ceļu, momentā graudu cenas ir augšā.
Līdzīgi kā degvielas tirgū
Skaidrs, ka gan ražotāji, gan fasētāji, gan mazumtirgotāji iet šajā pavadā. Līdz ko cenas nosvārstās biržā, tā arī tās pavelk līdzi [veikalos]. To, kas notiek, mēs ļoti labi redzam ar degvielas cenām. Ja no rīta tiek pieņemts lēmums palielināt naftas cenu Naftas eksportētājvalstu organizācijā (OPEC), tad degvielas uzpildes stacijās uzreiz palielinās cena.
Bet tad, kad OPEC nolemj samazināt naftas cenu, tā uzreiz nenokrītas [mūsu degvielas uzpildes stacijās]. Degvielas uzpildes stacijas cenas palielināšanai saka: “Jā, bet iepirkuma cena ir palielinājusies.” Taču viņiem jau vēl ir vecie krājumi!
Tiklīdz ir iespēja, palielina cenu
Tieši to pašu mēs varam attiecināt uz mazumtirdzniecību. Tiklīdz ir kaut kāda ķibele, lielķibele, palielinās graudu cenas, arī ražotāji un mazumtirgotāji uzreiz veic šo palielinājumu (kaut vai vecajiem krājumiem).
Kamēr mēs ar saviem maciņiem balsosim par to, tā arī būs, nekas nemainīsies! Pagaidām mēs inflāciju veidojam ar saviem maciņiem.”
Iespēja pāriet uz vietējiem produktiem
Bet kā tad rīkoties vienkāršiem pircējiem, lai neveicinātu cenu pieaugumu? Vai tagad nepirkt dārgos rīsus un griķus?
“Kaut kādu laiku var mēģināt iztikt ar vietējiem produktiem, kas nav saistīti ar eksportu. Diemžēl mūsu griķi, cik saprotu, Latvijas apjomus nevar pilnībā nodrošināt. Rīsi un griķi ir ievesti. Pāriesim vairāk uz putraimiem, grūbām, vietējiem dārzeņiem!
Politiskie lēmumi ietekmē arī mūsu veikalu cenas
Viss, kas ir kaut kādā veidā saistīts ar loģistiku, patlaban ir ļoti svārstīgs un atkarīgs no kara situācijas, piemēra, kā vienojas par graudu ceļu pa Melno jūru.
Tur ļoti varēja just: tiklīdz Krievija paziņoja, ka izstājas no sadarbības, tā momentā graudu cenas uzlēca, bet, tiklīdz Turcija pateica, ka graudi var iet cauri, graudu cenas nedaudz nokritās. Tie visi ir politiskie lēmumi, kas diemžēl ietekmē arī mūs un mūsu veikalu cenas.”
Līdz ar to, ja pircēji vēlas kaut ko šajā situācijā ietekmēt, tad labāk izvēlēties iegādāties kartupeļus, putraimus, grūbas, vietējos dārzeņus. “Vietējos produktus, kas nav nekur jāved, jāeksportē. Protams, tas ir izdevīgāk!”
Cukura cena turēsies virs eiro
Savukārt, runājot par cukura cenām, profesore lēsa, ka tās pieaugušas saistībā ar loģistikas izmaksu kāpumu. Patlaban cukura kilograma cena turas virs eiro. “Pagaidām izskatās, ka tas tā arī turēsies.”
Jārēķina ne tikai ražošanas cenas, bet arī degvielas un loģistikas izmaksas. “Skaidrs, ka neviens piegādātājs nebūs gatavs finansēt šo loģistiku, kaut arī prece var būt ļoti lēta vai salīdzinoši vidējā cenā. Ar to ir jārēķinās.”
Pārtikas cenas būs atkarīgas arī no mums
Speciāliste prognozēja, ka nākamo pavasari mēs lielā mērā sagaidīsim ar šo pārtikas preču cenu līmeni. “Domāju: jā. Varbūt kaut kam cena nedaudz varētu augt. Kā jau teicu, viss ir atkarīgs no mums un tā, cik mēs ļoti būsim gatavi pirkt.
Sāksim nemest ārā pārtiku!
Es cilvēkiem teiktu tā: paskatīsimies uz to milzīgo daudzumu izmestās pārtikas un varbūt sāksim ar to! Sāksim plānot, rēķināt, nevis pirkt un mest ārā! Mēs visu laiku bļaujam, ka mums pieaug pārtikas cenas, bet pretī ir atkritumu apsaimniekotāji, kuri saka, ka mēs tūlīt noslīksim atkritumos. Bet no kurienes tie rodas? Tā taču visa ir nauda, kas ir izmesta ārā!”
Liniņa piekrita, ka cilvēkiem vajadzētu sākt arī pārdomāt ne tikai par saviem pirkšanas daudzumiem, bet arī paradumiem, piemēram, neiegādāties daudzus mazos jogurta iepakojumus, bet gan vienu lielāku.
Milzīgais atkritumu daudzums
“Tad, kad mums ir daudz naudas, mēs negribam rēķināt, bet šeit vajadzētu to darīt ne tikai naudas pēc, bet arī milzīgā atkritumu daudzuma dēļ. Vajadzētu sākt plānot budžetu, iegādāto pārtiku uz dienu, nedēļu, mēnesi! Tas ir ārprāts, kas tiek izmests!
Te nav runa tikai par iepakojumu, ko mēs izmetam (tas ir vēl viens jautājums), bet arī par tīro pārtiku, ko mēs izmetam ārā. Tie ir bioloģiskie atkritumi. Labi, tur varbūt ir kartupeļu mizas un kaut kādi laksti, bet tur ir arī ļoti daudz reālas pārtikas,” speciāliste mudināja ļaudis aizdomāties par saviem pirkšanas un lietošanas paradumiem.